Jā, Jēzu pasludina gandrīz vai uzreiz pēc grēkā krišanas un visa vecā derība ir pilna ar norādēm uz gaidāmo mesiju. Taču ir kāda nianse - ja reiz pat daudzi rakstos viskolotākie jūdi, pat ar visām zīmēm un brīnumiem, tomēr viņu izsmēja, nolādēja un sita krustā kā zaimotāju un noziedznieku, savukārt citi nejūdi, grieķi un romieši, pat neko nezinot par veco derību un jūdu dzīves niansēm un vēsturi, nāca pie Jēzus un ticēja viņam, manuprāt, ir kāds paradokss. Vienuviet Jēzus saka:

"Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību. No cilvēkiem Es godu nepieņemu. Bet Es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos. Es esmu nācis Sava Tēva Vārdā, un jūs Mani nepieņemat. Ja cits nāks savā paša vārdā, to jūs pieņemsit. Kā jūs varat kļūt ticīgi, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklēdami godu, kas nāk no vienīgā Dieva? Nedomājiet, ka Es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Jums ir savs apsūdzētājs, Mozus, uz ko jūs esat likuši savu cerību. Jo, ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī Man, jo par Mani viņš ir rakstījis. Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsit Maniem vārdiem?""

- kur nu vēl skaidrāk par šo tēmu? Man šķiet, te parādās, ka jau vecā derība vien nav kaut kādu "vēsturisku faktu" un akumulācijas līmenī. Vai, piemēram, atkal vienlaicības situācija - teorētiski, redzot visus brīnumus un zīmes, jebkuram neitrālam un objektīvam novērotājam, kas kaut cik zina, par ko ir runa, ko runā tautā, kas teikts rakstos, vajadzēja secināt un justified true belief līmenī konstatēt, ka Jēzus ir dzīvā Dieva dēls. Bet bija tie, kuri redzēja brīnumu, un ticēja, bet bija arī tie, kuri redzēja brīnumu, un neticēja - explained it away. Tā, ka vismaz Jēzus gadījumā. manuprāt, par akumulāciju nevar būt ne runas. T.i., jā, vienā grāmatā ir teikts, ka mesija ir gaidāms un būs x,y, z pazīmes. Bet nav skaidri teikts un ar vairākiem vēsturiskiem precedentiem demonstrēts, ka tieši š i s konkrētais cilvēks konkrētā vietā un laikā tiešām ir mesija. Lieta jau tāda - un to atzīst pat antīkie pagāni (piem., Augustīns) , kuri sākotnēji raukuši degunu pret senajiem tekstiem - Jēzus jau ir tas, kurš atslēdz un skaidro veco derību, tas ir a posteriori, pirms tam ir tikai miglaini apveidi, nojautas, plīvurs, Jēzus šo plīvuru noņem.