Es nezinu vai A Christmas Carol ir pat minimāli reālistisks stāsts. Es parasti ikdienā staigāju apkārt mērenā skrūdža režīmā, tāpēc es zinu, ka tad kad uznāk kāds smagāks skrūdža moments, tad aukstums, aizvainojums, rūgtums un ciets cinisms sit tik augstus viļņus, ka neviens spoks vai žēlaba mani no vietas nespētu izkustināt. Protams, maigā un utopiskā pasaulē, skaistākā stāsta nav un nevar būt. Un paradoksāli, un pretēji, ieraksta sākumam, līdz šim arvien katras arhetipiskā skrūdža nakts noslēgumā, izdodas atmosties saulainā arhetipiskā Ziemassvētku rītā.