noreaģēju, jo vienā teikumā biju kopā ar Pītersonu, kas dara godu; lai gan viņš ir kļuvis par riņķveidu, savā ziņā tas ir nākamais solis, jo riņķveidīgums jau paredz, ka noteikts personāžs ir kļuvis par simbolu, un uz tieši to iedvesmo Pītersons, ka viņš necenšas dot atelpu nevienam smug un kondensējošam sociālā taisnīguma kareivim, nekādas platformas. mani vienkārši kaitina viss šitais čīkstulīgais "ak, vai, agresija" un "mani bias" kā arī jebkāds bias talks kā tāds, kas arī liek reaģēt.