Well, tu drošivien par mani smiesies, bet man pietiek ar baušļiem. Es pilnībā redzu, ka cilvēks var pazaudēties, ja nav kam pieslieties, tas pat ir konkrēts psiholoģisks fakts, un es to esmu izbaudījusi uz savas ādas. Cilvēki tad pilda šo tukšumu un totālo esības tumsu ar visdažādākajām identitātēm, kas ik pa laikam nomaina cita citu. Kas ir normāli un to var darīt, bet manā pieredzē ar to nekad nepietiek, nekad nav gana, vienmēr ir vilšanās. Taču pievēršoties kristietībai, es sapratu, ka es varu palikt plaša un brīva, kamēr ievēroju konkrētas ceļazīmes. Tas arī ir mans morālais kompass un atbildības sajūta visā ko daru. Visas manas vērtības un izvēles ir balstītas respektīvi nevis uz kaut kādu konkrētu identitāti, bet gan uz what-would-Jesus-do. Kaut gan kristietība arī ir identitāte, so I guess es pati nonāku konfliktā!