Bāc, atkal. Katru reizi (vai vismaz dažreiz), kad es ierakstu kādu sirdīgāku tekstu, cilvēki ar tādu domu gājienu kā tev, uzskata, ka tas teksts ir jauns likums, ko es esmu iedomājusies apstiprināt bez viņu piekrišanas. Kamēr tas, ko es daru ir izpildu savu suverēno tiesību uz pašnoteikšanos, tajā skaitā sava subjektīvā viedokļa paušanu. Protams, ka katram jāvaktē sevi, protams, ka katram jāuzņemas atbildība par sevi - par to jau arī ir mans ieraksts. Kamēr tas otrs onkulis, saka ka tā darīt ir naivi. Man tomēr šķiet, ka cilvēkiem, kas ir Internetā ir pienācis laiks saprast, ka paustais viedoklis nav vienādojams ar likumu. Un ja šis viedoklis tevi saviļiņo pozitīvā vai negatīvā manierē, tad tev visticamāk šis jautajums arī ir aktuāls, un par to ir derīgi padomāt. Bet likt otram vārdus mutē ir vienkārši slinka un pavirša izvēle, but by all means of course.