Tas nebija mans nolūks atspēkot tieši to teksta daļu, kura tev iekrita acīs. Es satirizēju to daļu, kur vīrietis teica, ka ir naivi fokusēties uz individuālu atbildību, atbildību un izvēlēm. Tā ir nejauki un discouraging teikt, jo es (un varbūt arī citi) to izlasu, kā - tu esi mūžīgs upuris, un nav nekā, ko tu vari izdarīt, lai tev paliktu labāk. Es tomēr gribu domāt, ka ja arī ar mani notiek kas slikts, ka es tikuntā varu izvēlēties mainīt savu dzīvesveidu, censties dzīvot veselīgi un atbildīgi, izskausts sliktus ieradumus un kļūdīgas izvēles, un tā uzlabot savas esības kvalitāti. Mans uzskats dzīvē ir, ka daudzas, ja ne vairumu sliktās lietas, kas ar cilvēkiem notiek tie varbūt arī nemaz nekontrolē, bet tas nav iemesls, lai cilvēki uzskatītu, ka pašnoteikšanās un individuāla adbildība un izvēles ir naivas. Teiksim, es neko nevaru padarīt, ka gandrīz visā pasaules ūdenī tagad ir plastmasas mikrodaļiņas, bet es varbūt varu mēģināt sagrabināt naudu filtram, vai darīt citas lietas, kas stirpinātu manu organismu. Nav naivi par sevi rūpēties, pat ja rūpes ir bezcerīgas un ne pie kā labāka nenoved. Dzīvot ar sajūtu, ka tas ko tu dari ir svarīgs ir labāk nekā dzīvot ar sajūtu, ka nekas (vai pārsvarā nekas) ko tu dari neko nemaina.

Piedod, ka es uzreiz tev tik asi atbildēju, bet mani pārāk saviļiņoja pats jautājums (implication), ka vēzis var būt izvēle. Es pieļauju, ka tas bija retorisks jautajums ar nolūku mani mazliet izsmiet un sodīt, which is fair enough.