Ļoti piekrītu, ka tādos gadījumos stingrība jākombinē ar iejūtību. Tas ir āķīgi, jo gribas jau reaģēt atbilstoši tam, kas notiek - iejūtīgi tik lielā mērā, kādā cilvēks tiešām nespēj sevi kontrolēt un pats cieš, un stingri tik lielā mērā, kādā stingrība var motivēt otru mainīt attieksmi. Bet tā īsti jau nevar saprast, kas otrā notiek. Un netiesāt tiešām dažkārt ir ļoti grūti, it īpaši tad, ja pats esi noguris no šīs mijiedarbības.