Vai viņa pati apzinās, ka ar savu uzvedību kaitē citiem, vai arī ir tikai nekontrolētas vētras? Vispār ir ļoti grūti tādos gadījumos, kad cilvēks neuzskata, ka būtu par kaut ko atbildīgs. Ja saprot, bet dažkārt nesanāk, tad vēl ir cerība, ka vismaz stāvat uz kopīga pamata, bet pārliecināt cilvēku, ka viņš par kaut ko ir atbildīgs, liekas gandrīz neiespējami.
Vai mierīga stingrība un norāde uz viņas uzvedības sekām uz citiem nevarētu būt variants? Skaidrs, ka šādos gadījumos ir dilemma - būt iecietīgam vai prasīgam, bet varbūt kādreiz tas prasīgums var cilvēku pamodināt un likt apzināties jaunu problēmas līmeni - ka problēma ir ne tikai tā, ka man ir slikti, bet arī tā, ka mana uzvedība negatīvi ietekmē citus.