Nav tā, ka es Tev nepiekrītu par kolektīvo atmiņu, kaut arī kolektīvā atmiņa ir propagandas ietekmēta. Individuālie apraksti ir tieši tie - individuālie, kaut arī, protams, ir labākais, kas mums var būt, lai saprastu laiku no cilvēciskā apsekta. Bet tas ir kvalitatīvais pētījums, arī tam vajag zināmu metodi, daudzveidību un apjomu. Es visu bērnību/jaunību nesistemātiski riju grāmatas, ieskaitot tos pašus individuālos aprakstus, un man ir tikai blāva apjausma par to, kā tad tomēr bija. Kur tur kolektīvā atmiņa, nezinu. Tikai tik, cik apjaust, ka sistemātisks atbalsts mazajiem ražotājiem un lauksaimniekiem ir pareizais virziens mūsu mazajā valstī, taču situācija bija cita, cilvēkiem nebija tagadējās padomju laiku un tam sekojošā kapitālisma traumas, populācijai bija cits raksturs.
Es domāju , ka ir svarīgi saprast kā konkrēti varas sadales mehānismi strādā, ar kādām gaismas un ēnas pusēm. Un lai to saprastu, ir jārunā par abām.