Interesanti gan kamdēļ Tev ir radies secinājums, ka Sems "ienīst dievu"? Viņš acīmredzot neienīst dievu, jo tam netic. Viņa iekšējo nepatiku pret reliģiju es labi varu saprast, bet tā viennozīmīgi nav pret dievu, bet pret muļķību, kas šo ticību citos uztur un viņaprāt rezultējas vairāk sliktā, nekā labā. Tāpat arī man nešķiet, ka JP baidās no iespējas, ka dievs varētu neeksistēt, viņā vienkārši dzīvo spēcīgs konflikts starp sajūtām, ko viņam rada jutekliska domāšana par dieva jēdzienu un tā izpratni dažādos laikus un kultūras nesējos un starp spēcīgi analītisko un racionālo prātu, kas ārpus abstrakcijām dievu nespēj saredzēt, jo tur tā nav.