Jā, miega trūkums tiešām ir highway to hell, ļoti savāds, uncanny, teju spokaini pretīgs stāvoklis. Varbūt tāds stāvoklis pat lietas padarītu "skaidrākas" priekš manis, bet tā kā es izguļos, viss pie kā es tieku ir šis dull, achy tedium.

Jā, amizanti par to pārlēkšanu no neapzinātas objektivitātes uz apziņas objektivitāti. Bet tajā pašā laikā neskaidrība par to, cik daudz objektivitātes var atļauties, ir tā indes sakne. Objektivitāte man šķiet, kā saules gaisma. Bez tās ir iespējams eksistēt un iznīkšanu, bet tā nav dzīvošana.