Kaut kā pārāk liels uzsvars sanāca uz tām zālēm. Daļēji varētu piekrist, ka tas nav labākais risinājums, bet ir tās citas alternatīvas, ko minēju - meditācija, terapija, kaut vai arī tas, ko tu raksti - veselīgs miegs. Tikai manā gadījumā tieši veselīgs miegs bija iztrūkums (un, kā viens no depresijas simtomiem), ko vairs nevarēju labot ne ar dabiskiem līdzekļiem, ne ar elpošanas tehnikām. Tur vienkārši vajadzēja bioķīmiju un terapiju, jo tas cik tālu brauca jumts pēc negulētām, mokošām naktīm ir grūti aprakstāms. Slavenā nihilista Čorāna aprakstītās idejas tādā gadījumā ir tikai ziedošs rapšu lauks salīdzinājumā ar to, kāds pretīgs nicinājuma un apātijas akacis pavērās pašam piedzīvojot regulāru miega badu. Zāles šajā gadījumā palīdzēja pavirzīties dažus lauciņus atpakaļ vai uz priekšu, nezinu, bet es labi atceros atšķirību, kā ir domāt par tiem grūti atbildāmajiem jautājumiem esot izmisuma augstumos no negulēšanas un frustrētam no citiām problēmām vai esot puslīdz komfortā. Anti depresanti (pie tam paši iespējami vieglākie, ja tā varētu teikt) šajā gadījumā vienkārši pamaina leņķi. Esmu pārliecinājies, ka ne mazāk svarīgi ir ņemt vērā, kāda mentālā stāvokli esi un, kā jūties, domājot par lietām, uz kurām atbildi nevar tik vienkārši un racionāli rast.

Starpcitu, kā reizi pārlasu Šķersielas filozofiju un esmu pie šīs rindkopas -
“ Dieva dēļ, aizmirsti par reinkarnāciju, par metempsihozi, par karmu. Šie termini ir barība, kas pasviesta objektīvajiem idiotiem. Šos terminus var sākt lietot tikai cilvēki, kas ne vien pārgājuši no neapzinātās objektivitātes uz apzinātu subjektivitāti, bet jau mēģina, cenšas atteikties no savas apzinātās subjektivitātes un pārlēkt apziņas objektivitātē “

Nu, nekad nav tā īsti paticis tas šķībacainais krievu gudrelis ar savu snobisko un intelektuālo masturbāciju, bet jāatzīst, ka brīžiem viņam sanāk diezgan jauki graudiņi.