Paldies par izvērsto un interesanto komentāru, par savas pieredzes pastāstīšanu.

Tomēr, es nedomāju, ka man ir depresija. Jo man nav viena konstanta stāvokļa, ar pazīmēm ko apraksti. Es fiziski un garīgi jūtos labi un skaidri, bet man ir problēma ar pašu pasauli un savu vietu tajā. Es nezinu, kas es esmu un kas ir pasaule. Dažreiz, kad es izdomāju visam kaut kādu jaunu definīciju un algoritmu, es esmu priecīga. Bet, kad šī definīcija saļogās un algoritms salūzt, tad es atkal esmu iemesta nebūtībā. Es nedomāju, ka zāļu lietošana man jautājumus "Kas ir pasaule?" un "Kas ir cilvēks?" padarīs nesvarīgus. Un ja padarīs nesvarīgus, tad es negribu tādas zāles lietot.

Bet es ļoti atbalstu, ka cilvēki, kuriem ir ikdienā grūti funkcionēt dēļ skumjām, lai lieto zāles, to take the edge off. Varbūt kādu dienu manas intelektualizācijas mani tur novedīs, tad arī būs kaut kas varbūt jālieto.