Jā tā varbūt pat ir divu totālā konfliktā nonākušu skatpunktu svārstība. Jo dažreiz man šķiet, ka man ir visādi insights par lietu dabu, kas atspoguļojas jebkurā esības instancē un manierē. Un dažreiz man šķiet, ka šie mani insights ir pavisam cits realm, kam nav nekāda sakara ar pasauli "tur ārā". Un tā kā mana vienīgā realizācija ir šajos pārpasaulīgajos, ārpasaulīgajos realms, bet ne īstajā pasaulē, tad es essentially ekistēju bez konteksta pasaulē. Tāpēc, jebkas ko es daru vai saku, jebkura interakcija ir melīga, jo nav balstīta īstajā pasaulē, bet gan manās "iedomās". Un ja es šādi dzīvoju un runāju apzināti, tad man tas šķiet kā apzināta melošana, tātad grēks, apzināts. Es te 'grēku' saprotu kā vienkārši kaut kā apzināti nepareiza darīšanu. Un tad es jotos iesprostota, jo nemāku citādāku esību; tad šķiet ka vienīgā autentiskā izvēle būtu neeksistēt, bet tas vienkārši nevar būt vai varbūt var, I dunno.