Protams, ka es viņai jūtu līdzi. Mani vienkārši pārņem šāds iekšējais naratīvs, kad es redzu cilvēkus pārpasaulīgi necenšamies visām varītēm tik pat daudz kā es. Es zinu, ka viņi varbūt nevar vairāk pacensties, un ja censtos vēl vairāk, tad sajuktu prātā. Bet tikuntā, es pati arī esmu grēcīga un vāja savās sajūtās un domās un pārliecībās, tāpēc rodas tāda soģīga reakcija, ko es, protams, neizrādu, bet tikai uzrakstu šeit.