Tie ir labi jautājumi, par tiem vajag domāt pēc iespējas vairāk un dziļāk. Man atbilžu nav ir tikai nojausmas. Es tev viņas kaut kad esmu klāstījusi un klāstu, bet tev viņas nešķiet pieņemamas, iespējamas. Man kaut kad senāk arī tās nešķita pieņemamas, bet tagad šķiet un pat ļoti loģiskas. Par šīm lietām domājot ir jāatsakās no klišejiskas 13-gadnieku domāšanas par pasauli/Dievu/cilvēku, jāsaprot, ka pat visgudrākais cilvēks par esību zina ļoti maz, un jāvadās pēc savām nojautām, jāseko savai interesei, jāieklausās cilvēkos, kuru sniegtā informācija rezonē. Tad jāpārbauda, vai paša pieredzē tas atklājas, tātad pierādas. Protams, tas, ja tiešām interesē; tad to interesi nevajag ne noliegt ne izšķobīt, kā arī ir neispējami iedragāt citu interesi, ja tā ir patiesa. Mani piemēram intersē, tāpēc es par to rakstu/lasu/skatos, un ja man cilvēki par to komentē vai uzdod jautājumus, mani tas sāk interesēt vēl arvien vairāk.