Es nemāku artikulēti atbildēd. Bet man ir aizdomas, ka domāt par sevi un Dievu kā atsevišķām instancēm ir loģikas kļūda. Es to nevaru ne pamatot ne pierādīt, bet man šķiet cilvēks ir Dieva izpausme, so tu būtībā esi Dievs. Bet cilvēka prāts ir kā Dieva paša aizmirstība, kas nostājas pret pašu un tāpēc dara kļūdīgas, ļaunas, destruktīvas lietas (jo sajūt sevi kā mazu, impotentu, rūgtu nevarīti).
Manām nojausmām nav daudz sakara ar oficiālo reliģiju, bet es ļoti vaiboju ar visu, ko Jēzus teica šajā sakarā.