Kuplās ievas, auklēdamas pēdējos ziedus, smaržoja rūgti kā vilšanās. Gājējs pieliecies noplūca zariņu. Sīkas ziedpārsliņas nobira pie kājām - ne tur vairs ko ostīt, ne aplūkot. Par vēlu, par vēlu meklēt baltumu, kad tas jau noziedējis. Mīlestība beigusies. Vai tā jelkad no tiesas pastāvējusi? Vai rīt gaidīt jaunu atdzimšanu vai arī visi pūliņi nobirs un iznīks kā sīki, nevienam nevajadzīgi ievziedu putekļi?
teikt