Tas liekas paradoksāli, bet man arī dažkārt šķiet, ka tajos brīžos, kad liekas, ka jūti un saproti visvairāk, ar citiem mijiedarboties ir visgrūtāk (simtkāja sajūta), savukārt tad, kad esi zināmā mērā notrulinājies un nevērīgs, tas sanāk pat labāk, lai gan, ja padomā, ilgstoši nesniedz gandarījumu. Liekas, ka vajadzētu būt otrādi.
Tam par spīti diena šķiet ļoti piepildīta.