Nu, izzināt, noskaidrojot, kas kaut kas nav, ir arī negatīvās teoloģijas pieeja. Man vienkārši liekas, ka sevis izzināšana neaprobežojas ar savas psiholoģijas izzināšanu, tāpēc nav obligāti jāmeklē kaites un traumas. Ar vājumu un stiprumu domāju galvenokārt gribas vājumu vai stiprumu - to, vai tu spēj darīt to, ko atzīsti par labu, vai arī nemitīgi sanāk darīt tam pretējo. Un tie kavējošie faktori nepieciešami nav individuālas, bet varbūt (gandrīz) vispārcilvēciskas īpašības, kuras pētot, tu vienlaikus pēti cilvēku vispār, kam arī nepieciešami nav jānozīmē aptvert cilvēku kā totalitāti, formulējot galīgu skaitu tam piederīgu īpašību.