Tas par birkām ļoti makes sense. Varbūt, ka labāk atstāt sevi zem jautājuma zīmes, jo tādā veidā varētu pielikt punktu sevis ķidāšanai, ko citādāk var darīt bezgalīgi, iztērējot visu laiku un spēkus, un tāpat nenonākot ne pie kāda droša secinājuma. Ja tu ar "sokratiski" biji domājusi - atzīt savu nezināšanu par to, kāds es esmu. Tajā pašā laikā šķiet, ka aicinājums "izzini sevi" tomēr nav vienkārši maldinošs vadātājs, tajā ir jābūt kaut kam vērtīgam, varbūt tomēr ir kaut kādas būtiskas atziņas, līdz kurām var un vajag nonākt. Nu jā, "vājš" implicē "spēcīgs" jēgpilnumu, bet kāpēc tas ir slikti? Vai tad nav tā, ka darīt labāk motivē atziņa, ka līdzšinējo darbību ir caurvijis un sasaistījis vājums, bet ir tāds spēcīguma stāvoklis, kurā vari vairāk un labāk? Tomēr liekas, ka, ignorējot šo atziņu, tu vienlaikus ignorē tos savas iedabas aspektus, kas kavē darīt citādāk. Tāpēc sevi tomēr ir jāpazīst būtiskajos aspektos.