Man liekas, ka norūpētība par savu personu ir ļoti viltīga - tajā brīdī, kad atskārt, ka esi pārāk norūpējies, vari sākt raizēties par šo norūpētību un kā vadātāja pavadā atgriezties pie norūpētības, ka paša persona nav pietiekami neegoistiska, un šī atziņa ir tik ļoti iedomību graujoša, ka negribi par to domāt, tāpēc turpini visu tāpat kā līdz šim, lai gan šo norūpētību tieši būtu bijis iespējams mainīt, pieticīgi atzīstot, ka egoismā izpaužas tavs vājums, un šī atziņa ļautu vismaz pašķetināt tos egoisma pinekļus, kuri ir vaļīgāki un kuru atpiņķerēšana ir pārredzama.