Vienaldzība ir pataloģija. Es arī ticu/zinu, ka in the midst of this all ir vieta, kur jau ir uzvara un labais. Nespēja būt vienaldzīgam, manuprāt, ir tas kā labais un uzvara laužas ārā un mēģina izķidāt un sakārtot velna apakšzemi. Un jā, vajag lai ši ne-vienaldzība ir ar pareizu mērķi un virzienu, pavadīta ar skaidru skatījumu/sapratni. Bet tas ir such open heart surgery + rocket science, jo šķiet atšķetināt cilvēku no sātana ir gandrīz neiespējami - tik ļoti tie ir saauguši kopā.