Nu jā var, bet man organiski ir iestrādājusies morāla pārliecība, ka es par ētisku atzīstu tikai pirmo. Varbūt tā ir kaut kāda bērnības trauma, bet to mainīt ir tieši grūti, jo tā sajūta ir tik dabiska un intuitīva un nekompromizējama, ka šķiet neiespējami pat gribēt to mainīt. Es pieņemu, ka citiem to gribas un sanāk mainīt, bet man negribas un nesanāk. Bet man sanāk ar tiem sadzīvot un sevi nešaustīt, es vienkārši pieņemu, ka cilvēks (tātad arī es) pēc dabas ir ar ļaunumu un egoismu sirdī.