Man šķiet vienai pusei šķiet, ka Jēzus mācība tiek atšķaidīta, kamēr otrai pusei šķiet, ka Jēzus mācība tiek iegrožota (nepietiekami izvērsta). Es laikam neesmu pietiekami kompetenta, lai pretotos taviem argumentiem. Jo man pašai dažreiz šķiet, ka ir nepieciešams iet dziļāk, domāt vairāk, kamēr citreiz šķiet, ka tas ir kaitīgi un vajag vienkārši pakļauties un ticēt uz Jēzu un miers. Ka metaforas ir veselīgākas, ka sinepju graudus nevajag izplaucēt, jo tad tie novītīs un sapūs. Citreiz šķiet, ka metaforas nav peitiekamas, tās vajag atvērt un izpētīt un representēt un izvērst. Es saprotu gan Rubeņa kompulsiju novirzīties no tēmas, gan konservatīvās baznīcas uzstājību uz fokusu un tīcības procesa svarīgumu (ticība bez izķidāšanas). Īstenībā paldies par taviem komentāriem, šis ir so typical, es šajā konfliktā atpazīstu pati savu konfliktu.