Honestly, es vispār vairs neko nezinu un nesaprotu. Man šķiet es īsti nesapratu tavus spekulējumus, tāpēc feel free to elaborate, ko tu tieši domāji ar abiem variantiem. Jo es arī šo tieši nesaprotu - prāts lieto mani, vai es lietoju prātu, vai kaut kas trešais lieto manu prātu un es domāju, ka es viņu lietoju, un kas esmu es un kas ir prāts un kas ir potenciālais trešais. Very sketchy as you can see!

Par to Dievu iemetu, lai demonstrētu, ka bieži (ja ne vienmēr), kad ar prātu neko vairs nevaru izdomāt, tad "maģiski" uzpeld kāds risinājums vai ideja vai iespēja, ko es pati ar savu prātu neizraisīju. Tā varbūt ir sagadīšanās, bet es to saucu par Dievu, jo sagadīšanās pēc definīcijas nav tik paredzama, kā šīs instances, kad metot visu uz Dievu (uz jebkādu spēku vai inteliģenci kas varbūt eksistē neatkarīgi no mana prāta, kaut vai tā ir vienkārši pasaule vai kāda tās kopējā apziņa), viņš arī visu nokārto vai vismaz uzlabo.

Es laikam arī nesapratu, vai tu nespēju izdomāt un Dieva piesaukšanu domāji kā kaut kadu coping mechanism, vai arī leģitīmu, realitātē balstītu izvēli. Es domāju, ka tev vajag par šo izteikties, ja interesē, un no vienas puses es gribu mudināt cilvēkus taisīt prāta konstrukcijas, bet no otras puses es pati zinu, cik tas ir riskanti, ja konstrukcija izrādās corrupt un bez balstiem realitātē. :)