Man dažreiz šķiet, ka kāds magnētisks spēks mani velk kādā virzienā, uz kādu gravitācijas centru. Un tad es jūtos kā mazais pakalpiņš, kuram atkal kaut kur jāiet kaut kas nezinkas jādara, un nevar nedarīt, jo tad būs sukas. Un es tik ļoti gribētu, lai es to darītu no sirds un labprātīgi, bet man ir nīgrums un negribīgums un neizpratne. Un kaut kādā līmenī es zinu, ka kalpoju no sirds un labprātīgi, bet tas līmenis ir tik augstu un nesasniedzams. Un kaut kādā līmenī tas līmenis ir sasniedzams. Un kaut kādā līmenī es to līmeni gribu un taisos no sirds un labprātīgi sasniegt. Un es zinu, ka mani atkal nogrūdīs ar seju dubļos, bet es parādīšu fakuci un turpināšu rāpties kā dubļains kundziņš.

Aizvakar ar māsām atkal bijām Watkins Books. Lai arī es tur esmu tik bieži bijusi, es nekad nenojautu, ka noeejot pagrabstāvā atklājas grāmatu paradīze. Un tā bija tikai sagadīšanās, jo es pirmajā stāvā prasīju vīrietim, vai viņiem ir The Cloud of Unknowing, un viņš man pateica, lai noeju lejā un prasu Džeremijam. Nokāpu lejā un grāmatu fortā sēdēja zolīds pavecāks vīrietis, ar paspūrušiem sirmiem matiem, spēcīgiem sejas vaibstiem un pārsteidzoši skaidrām, gaišām acīm. Prasīju vai viņam ir Mākonis, un viņš atbildēja, ka ja nebūs, tad nekavējoties šis veikals ir jāaizver, jo tā būtu necieņa. Viņš mani aizveda uz mistiskās kristietības sadaļu, kur man izkusa sirds un ietrīsējās ceļi. Viņš kādus momentus pētīja plauktu un izcēla divus Mākoņa eksemplārus, bet neviens nebija tā tulkojuma, ko vēlējos. Es viņam teicu, ka nekas, paldies, ka tāpat ņemšu vienu, un vai viņš ir lasījis un vai šis cits tulkojums arī ir pieņemams, un viņš teica ka ir labs, un turpināja izpalīdzīgi pētīt plauktu, apgrozot grāmatas, bet nebija un nebija īstais, un es viņam teicu lielu paldies, ka turpināšu pati pētīt, arī citas grāmatas. Es uzreiz izlēmu, ka Džeremijs ir labs, jo viņš ir lasījis Mākoni un atstāj laipnīgu iespaidu, visu atlikušo laiku, ko pavadīju veikalā, sirsnīgi un metafiziski paturēju viņu savā perifērijā. Tad es kārtīgi izpētīju visas mistiskās grāmatas, bet sapratu, ka nebūšu glutons, un pirms pērku ko vairāk, mājās izpētīšu, kas manam tālākajam ceļam būs noderīgs. Tomēr gan, ieraugot sadaļu par Mariju Magdalēnu, atļāvos paņemt grāmatu par viņu, kas man šķiet būs ļoti nozīmīga, jo es ļoti ar viņu vaiboju. "True love might be defined as the capacity to bear infinite yearning."