bet nav taču jābūt bezcerīgam vai bezemocionālam, lai būtu apmierināts

un kāpēc Tev liekas, ka tad, ja apzinās, kas ir svarīgi, domāšanai būtu jākļūst bezkaislīgai? vai tad nebūtu jābūt tieši tā, ka tad, kad zini, kas ir svarīgi, esi par to ļoti kaislīgs un aizrauts, un domā ar sajūsmu, aktivitāti, enerģiju?