Mazliet sasmējos. Nē, es neesmu gluži visu traucējošo nolicis pie vietas. Mazliet gribētos, bet man tas reāli nav pa spēkam. Varbūt arī nevajag. Es vienkārši mācos ar saviem dēmoniem sadzīvot. Pieņemt tos kā daļu no manis paša, saprast, kā tie izpaužas un kuros brīžos, kad ar tiem cīnīties un kad nē. Kaut kad tvaiks ir jānolaiž, bet cenšos to izdarīt tā, lai neaizskartu citus cilvēkus. Ne vienmēr tā sanāk. Un atkal – varbūt nemaz nevajag. Manu sirdi silda tavi jaukie vārdi, bet sirds dziļumos es nudien neesmu pārliecināts, ka manis izvēlētā pieeja dzīvei ir pareiza. Jā, man šajā brīdī tā ir piemērotākā izvēle, bet tā noteikti nederēs visiem cilvēkiem. Varbūt arī es pēc kāda laika atradīšu citu, sev vēl piemērotāku pieeju dzīvei.