Pretīguma sajūta, kas pārņem mirkļus pirms atgriešanās realitātē. Šajā starptelpā, kur skumji sagrūst atmiņas, un nospīlējas maksimāla pretestība pret savu dzīvi. Bet tad tu izvem pirmo ierasto realitātes darbību, nomirsti, un esi pilnasinīgi atgriezies ellē. Gribas pagātnē ieskriet kā atvērtās rokās, kas tevi nosargās mūžīgi un nekad nelaidīs vaļā. Bet laiks tevi aukstasinīgi un bez žēlastības grūž uz priekšu nezināmajā, kas reizē ir vecs, pretīgs zināmais un šķiet posts.