22 September 2017 @ 06:49 pm
 
Es jūtos lieliski un apkārt ir paradīze, bet tajā pašā laikā es skumji dzeru siltu alu.

Priekšā apaļīga tante hidžābā kā nāriņa guļ ūdenī un smejot spēlējas ar akmentiņiem, bet es greizsirdīgi graužu semuškas.

Alus pil uz vēdera, un es pa karstiem oļiem eju skaļā, zilā ūdenī. Tur pārņem izmisums un svētlaime, vientulība un vienaldzība, pazūd sevis sajūta un iestājas pārejošs miers. Mana pasaule ir sāļa.