Bet kā var pieņemt, ka cilvēkam dialogs ar Dievu var būt tāds pats vai līdzīgs, kā ar jebkuru citu cilvēku? Tu saki, ka cilvēkam nevar būt attiecības ar Dievu, bet var būt dialogs.. Bet tad laikam vispār jāsaprot, kas ir Dievs. Vai tad Dievs nav kaut kas citādāks kā cilvēks? Vai arī tu domā, ka tā kā Dievs zina un var visu, tad, lai komunicētu ar cilvēku viņš pakārto sevi cilvēku valodai un prātam? Bet Dievs jau tieši nekad neko nesaka cilvēkam.

Es par sarunāšanos ar Dievu domāju, ka tā nenotiek kā dialogs, bet kā piesliešanās. Drīzāk cilvēks sarunājas pats ar sevi. Bet Dieva klātbūtnē viņa saruna ar sevi ir citā kvalitātē. Zinot, ka Dievs klausās, cilvēks kļūst pavisam mazs, pazemīgs, grēcīgs, bet atklāts, ievainojams, patiess, pamostas no matrixa. Cilvēks runā patiesību, un to darot saprot cik gauža ir viņa eksistence, un cik daudz viņš ir parādā, un viņš tad izjūt, cik vitāli svarīgi ir 'saprasties' ar Dievu. Tā pat tieši ir nevis 'saruna', bet 'saprašanās', notiek saprašanās (nevis dialogs) ar Dievu, transformējošs process. Cilvēks runā ar sevi Dieva klātbūtnē, lai saprastos ar Dievu, saprastu, kādam cilvēkam jābūt priekš debesu valstības.

Es nezinu, varbūt es vienkārši neesmu pieredzējusi patiesu sarunu ar Dievu. Man pašlaik šķiet, ka Dievs tikai klausās, bet ne manos vārdos, jo vārdi ir cilvēku pasaule, bet Dievs pieprasa ko dziļāku. Vārdi tiek lietoti, lai radītu sapratni prātā, kas atļauj piesliet sirdi Dievam. Un tad tikai to tad Dievs uztver un atalgo (pat ne atalgo, tas izklausās pārāk kapitālistiski). Tādā ziņā, man šķiet vienīgā komunikācija starp cilvēku un Dievu ir caur sirdi. Kas mani pilnībā apmierina. Es pat būtu ļoti vīlusies, ja Dievs uzkalausītu prasto vārdu valodu, kas ir haotiska, paradoksāla un nekonkrēta, lietojot pat vistrāpīgākos vārdus. Loģiskāk būtu, ja Dievs nedzirdētu vārdus, kas teju vienmēr sanāk kaut mazliet melīgi. Bet tiem tikuntā ir spēks sirdi iztaisnot tā, lai tā pieslejas Dievam.

Vēl arī, vai nav tā, ka Dievs, lai runātu ar cilvēku, vienmēr sūta vai nu eņģeli vai garu vai ko tādu?

Cilvēks atkal var runāt ar Jēzu, jo Jēzus ir puscilvēks, kas eksistē valodas valstībā.

Es ļoti mēģinu saprast, jo es gribu zināt, ko nozīmē 'komunicēt ar Dievu', un kā atbildēt cilvēkiem, kas saka, ka Dievs viņus neuzklausa, nedzird viņu sāpes.