Par pirmo rindkopu - ļoti bieži (ne vienmēr) garīgums cilvēku dzīvē noris caur reliģijas prizmu. Un diemžēl reliģijas automātiski un mākslīgi rada to neapmierinātību, jo iedod kko pēc kā tiekties, bet kas nekad nav sasniedzams.
Kad es 10 gadus biju kristiete es vienmēr biju kkādos iekšējos meklējumos, vienmēr kkad pietrūka, vajadzēja atrast dzīves un katras lietas/visu lietu jēgu.
Tagad vairs nekā tāda nav, viss ir salīdzinoši mierīgi iekšēji, nav plosošu meklējumu, ir tikai tiekšanās (ne gluži hedonistiski) katru dienu pavadīt patīkami un darīt lietas, kas man un man tuvajiem dara prieku un labu...
Par ārpus reliģisko garīgumu gan nezinu...