man liekas, ka ļoti daudz depresijas, skumju utt, nerodas, no tā, ka kāds domā, ka viņam nodarīts pāri. ļoti bieži tas viss un vēl daudz kas cits nepatīkams rodas no tā, ka cilvēks prasa pats no sevis par daudz. izturas pret sevi nevis kā, piemēram, vecāks, kas mīl ar beznosacījumu mīlestību, bet "rausta" sevi aiz rokas, lamā par nejēgu un muļļu, netic sev, nejūtas pietiekami labs, domā, ka nav kaut ko, to vai šo, labu pelnījis utt.

mana terapeite reiz teica, ka depresija ir agresija pret sevi. es esmu par to ļoti daudz domājusi un sapratusi, ka pilnībā piekrītu viņai.