i was attempting to be funny, to cheer the certain individual up, bet, ja jau jāizliekas, ka pastāv kāda nopietna argumentācija, tad -
manuprāt atkarīgs no cilvēka un no jautājuma, kas tiek aplūkots. ideālā variantā vajag salīdzināt ar sevi pašu - kādreiz zināju tikai tik, tagad zinu šitik, etc

bet jomas, kuras ir tik relatīvas, kaut vai, gudrība, nu, kas ir gudrība un kā mēs izdomājam, esam vai neesam tādi? balstoties uz mūsu relatīvo novietojumu attiecībā pret citiem iekš kaut kādiem sabiedrības (=atkal citu) ieaudzinātiem kritērijiem, tātad tur var vienkārši pamanipulēt, izmantojot dotos kritērijus

un cilvēkiem IR tendence pārvērtēt situāciju, izmantojot salīdzināšanu. protams, labāk tas strādā, ja vari balstīties uz paša piedzīvotu (say, ai, cik man ir sūdīgi, bet, paga, tad un tad man bija tā un šitā, daudz sūdīgāk, phew, labi, ka tagad nav tā), bet arī salīdzinājums ar citiem strādā, tas ir vispārzināms psiholõģisks mehānisms, kā cilvēki sev liek nejusties tik slikti