Ah, tik skumji par tām beigām. Bet es nezinu, varbūt, ka ir tādi cilvēku psiholoģiskie tipi, kuri ir zināmā mērā radniecīgi, un tomēr nespēj viens pret otru būt īsti draudzīgi. Man ir bijušas dīvainas pieredzes, kad man par kādiem cilvēkiem šķiet, ka kaut kādā reti sastopamā veidā mēs esam līdzīgi, tomēr man ir arī stipras aizdomas, ka mēs nebūsim draugi. Un tā arī ir, šie cilvēki izturas vienaldzīgi vai rada iespaidu, ka ir noraidoši, un tad arī es uz viņiem absurdā kārtā apvainojos un vairs negribu izrādīt ne mazāko labvēlību, un tā tas viss arī paliek. Savukārt ar citiem cilvēkiem, kuri pat nešķiet tik radniecīgi, ir pavisam cita dinamika, viņiem ir daudz vieglāk izrādīt sirsnību, jo šajā mijiedarbībā nav nekā frustrējoša vai ambivalenta.