Es atvainojos, nobody likes to read a downer. People want to read things about magical manifestations, enthusiastic hope, truth, beauty and joy. Bet man ir tikai viena lieta, ko dot - earnestness. Which is also sort of bitter and sour, pickled earnestness, par to arī atvainojos.

Kā jau es iepriekš rakstīju, es biju ieplānojusi iet pie Čī enerģijas terapeita. Jo es dzīvē vienkārši ļoti, ļoti, ļoti vēlos sajust kaut ko īpašu. Es zinu visus pasaules brīnumus, bet es tiem neticu, jo tos nejūtu. Es neko nejūtu nekad. Es pat knapi guļu, un viss, ko es jūtu, ir nepastarpināta, monotona, eksistence, kurā esmu tikai es. Es nejūtu pasauli apkārt, it kā ir vizuāļi, smaržas, tekstūras un skaņas, bet es neko no tā nejūtu sev sirdī, nekas mani neaizskar. Un es atkal atvainojos, un simts reizes skaļi un histēriski zemojos, ka esmu pateicīga par visu visu visu, bet akdievs, kā es vienkārši gribu just kaut vismazāko kripatiņu. Es nejūtu, ka man būtu sirds, man sirds vietā ir tukšums, un tā kā tur viss ir tukšs, tad nekas uz to nespēj iedarboties. Tikai viena vienīga bolīga prāta acs, kas mūžīgi vēro, bet nejūt.

Es atvainojos, un es esmu pateicīga.

Bet, tātad šodien es ar tiešām visizcilāko sirdsapziņu aizgāju uz Qi Wellness centru, kur darbojas Čī enerģijas terapeiti. Karoče - Čī enerģija, ir enerģija, kas plūst cauri cilvēka meridiāniem un čakrām, ja čakras ir sapizģītas, tad enerģija tik labi neplūst, un rodas mentālas un fiziskas hraņas (tā kā man). Un ir cilvēki, kas ar šo sistēmu māk strādāt, tāpat kā parastie ārsti māk strādāt ar nervu sistēmu, asinsvadu sistēmu un tā tālāk.

Mani uzņēma ļoti skaista, gara sieviete, ar mierīgu seju. Viņa prasīja, kāpēc atnācu, teicu, ka man nav enerģijas, motivācijas, es jūtos apātiski angsty, un man nav fokusa tikai daudz skumju. Tad viņa man pastāstījā, kā viss darbojas. Viņa strādā ar akupresūru un elpošanu. Man jau apnika rakstīt, tāpēc fastforward, whatever un es gulēju uz kušetes, un viņa pieskārās dažādiem punktiem, kur ir čakras, un dīvaini elpoja, un tā kādas 30 minūtes, bet es neko nejutu, un man apnika, un viņa vēl kaut ko purpināja un bija laipna, bet man bija vienalga un es gribēju iet mājās ēst pupas ar humusu. Viņa man pateica, ka man kaut kādi meridiānu centri pie nierēm have burnt out, and I am running on empty, un ka man vajagot nākt uz daudzām sesijām ar viņu so that I could replenish and align with the source. Bet man ir vienalga, ko viņa saka, jo es neko nejutu, tikai to tukšumu, kur man vajadzētu būt sirdij, tāpēc viņa var iet bekot.

Patiešām, ir pienācis laiks vairs neko nemeklēt ārpus sevis. Es esmu imūna pret garīgām pieredzēm. Man ir jāpieņem, ka šī esības daļa, aspekts man vienkārši nav pieejami. Man ir ļoti žēl un es esmu pateicīga.