runaashana ar cilveekiem ir tik aarkaartiigi pavirsha, triviaalas sarunas, tas ir baisi, jo taadas sarunas ir arii endearing, jo man vienkaarshi paliek zheel,

visi runaa kopsavilkumos

vienkaarshi sanaak, ka taa ir kaa taustiishanaas tumsaa, saakot runaat par vienu teemu, bezatbildiigi, tad par citu, teemam pieskarties pavirshi, nespeejot atrast kodoliigus vaardus, biezhi piekriitot, vai nepiekriitot un nespeejot pamatot, vai noberot simts faktu akli tiem ticot un apgalvojot ka viss ir logjiski, cik iedomiigi

tad cilveeki domaa, ka ir nodibinaata kaada mistiska saikne, atvainojos bet tas ir tikai vaajpraats

dzeja savukaart ir liidziiga, tikai tur viss ir kodoliigi un konkreeti, tematiski, biezhi arii riimeejas, un kas izskataas peec triviaalas izveeles iisteniiba ir kaut intuitiivi noziimiigi

un taas reizes, kad dzirdu cilveekus runaajam par taam triviaalajaam lietaam man ir dusmas uz sevi, ka nevaru abstraheeties no 'nodomaashanas', par to cik tie cilveeki ir kaitinoshi un dumji

jo zinu, ka ja naakamreiz, kad kaads cilveeks saaks ar mani runaat par tadaam lietaam, man paliks silti ap sirdi, to es noteikti zinu

taapat piemeeram ir ar manu istabu. klints man piedaavaaja maijaa ievaakties vinja un karla maajaa pilseetas centraa. man tas atvieglotu celju uz universitaati un darbiem kaa arii ljoti ietaupiitu naudu, bet taapeec ka esmu kaitinoshi muljkjiiga, negribu nekur paarvaakties, jo esmu piekjeerusies savai istabai, kur esmu jau 2 gadus. liidz shim visiem kurus interesee staastu kaa man ir apnikusi mana adrese un istaba

lielaako dalju laika juutos kaa bredlijs kuupers kursh neiedzeera nzt

redzu, ka ievas ir gatavas ziedeet, un tas ir beediigi, un taa turpinaashu domaat, vienaldziigi ka tas nav veseliigi praatam vai garam