man vienmeer liekas, ka gaidu, ka kaads beidzot manii iemiesosies lai varu beidzot saakt dziivot. tikmeer esmu kaa caurspiidiiga kopija taadam origjinaalajam failam kas neeksistee
katru reizi, kad ieraugu kaut ko kas patiik, tam driiz paarstaaj buut noziime, jo nav gravitaacijas kas visu notureetu kopaa, beigaas taas ir atsevishkjas epizodes un lietas, kuras izlietojas un pazuud

tas ir kaa, kad vinstons atklaaja savu dzhuuliju un vinju kafiju, shokolaadi, vinjas vasarasraibumus, stikla papiira svaru un lupukraasu un ko veel nee, vinjsh zinaaja, ka taas ir muljkjiibas and it will all end in tears

veelos tik maz, bet nekas no taa nepriecee kameer apkaart ir viss nejaukais

saakumaa domaaju ka debavuaara ir kaut kaada 20.aa gadsimta lose pretenciozi jautaajot 'kas ir sieviete' bet vairs taa nedomaaju, jo es nesaprotu kas es esmu un prieksh kam