nekas un tukšums ir sāpīgs vienīgi, ja tas ir kaut kā trūkums, un trūkums ir transcendējams (vienas vai vairāku dzīvju laikā)- so, aiz visa šī sāpīguma un smaguma un vilkt šo vezumu vienatnē ir brīvība un tukšums kā svētku salūts, galvenais, neskatīties atpakaļ.