es arī pirmos mēnešus jutos tieši tā, ka es nesaprotu, ko teikšu, ka ir tizli runāt tikai par sevi, utt - tā neizpildītā mājasdarba sajūta gan man joprojām mēdz būt, tāpat kā arī reti zinu skaidri, ko gribu teikt, bet eju un runāju tāpat, un ar laiku tas kļūst arvien produktīvāk. turklāt cilvēks un viņa psihe nav gadaskaitļi, terapija ir domāta tieši tam, lai Tu varētu tikt ārā no viena un tā paša muļļāšanas savā galvā un sirdī. tā atstāstīšana ir tikai pats sākums, lai dotu Tavai terapeitei pieturas punktus, tādu kā karti jūsu tālākajam kopīgajam ceļojumam.

protams, var gadīties, ka tiešām izrādās, ka konkrētā terapeite Tev neder, bet to, manuprāt, tik ātri vēl nevar pateikt, katrā ziņā, šīs Tavas sajūtas nav jāuztver kā zīme, ka tā ir.

un - protams, ka Tava iekšējā pasaule ir interesanta, pat, ja Tev gribas to noliegt. tā ir fantastiska vieta, kur notiek brīnumi.