Jā, manai apziņai Tavā blogā sarakstītiais īpaši patīk.
Man tagad ir laiks atjēgties, izcīnīties ar dzīves nogurumu, lai pēc šīs īsās pauzes pārstātu staigāt apkārt bezmiega apdullinājies, ar brūkošām domām. Īsumā tagad ir jātiek galā ar kārdinājumumiem, pašam jārada savu dzīves enerģiju, nevis jāpārvērš naudā un savā izdzīvošanā to, ko saudzīgi nosūcu citiem. Tādas vienkāršas lietas.
Mums ir līdzīga uztvere , jo daudzi agrākie ieraksti precīzi un skaisti apraksta to, kā pasaules patiesības modelis zarojās, pirms pazuda miglā un nolūza. Nu neko, gribas salikt kopā no jauna.