šis ir nedaudz paradokss, it kā zināms, ka vajag kaut kādu vidi (kas var būt viens cilvēks vai community) kurā nav jāslēpj sevi, tas nozīmē, ka cilvēks ir needy un no otras puses ir zināms, ka nevajag būt needy jo tā ir ilūzija, ka kāds cits var piepildīt tevi vai kaut ko fundamentālu tev dot. varbūt atbilde ir tajā, ka neviens nevar tevi piepildīt bet līdzās būšana tomēr dod to compassion un safety elementu, kas raksturīgs cilvēka sabiedriskajai dabai

man vienmēr patika kā Šlāpins reiz teica, ka divatā ir mazākā iespējamā nevientulība (joprojām arhīvos atrodams http://www.satori.lv/article/fragmenti-no-raidijuma-zalais-karogs 2.gabals)