jā, tevis aprakstītais modelis būtu tas, kas man šķistu visvēlamākais, un jau sen par to domāju. bezjēdzīgākās šķiet tieši reizes, kad iedzer tādu prognozējamu trigeru dēļ kā noguruma/tukšuma sajūtas uzplūds vai garlaicības brīdis. bet iekšā arī jūtu, ka būs ok, bet jātiek pussolis priekšā šiem trigeriem. domāju, ka tā ir laba sajūta, ja noliec pie vietas apnikušu ieradumu, atbrīvo vietu kam citam.