es, iespējams, kļūdos, bet man ir tas ieskats/izjūta, ka neviens nav 'pa īstam' vainīgs, jo ļoti daudz no tā, kas cilvēku veido un ietekmē nav viņa kontrolē, katrs mēs esam pieredžu, vides etc akumulācija, kas sevi izsaka kkādā laikā un vietā. tāpēc arī 'kindness' nav kkāds īpašs sasniegums, bet - to saņemt un darīt - tas rada labu sajūtu un gribas šo sajūtu pavairot. un es (varbūt naivi) uzskatu, ka to var sajust arī tie, kuri mums šķiet it kā bez empātijas - jo ko gan mēs par viņiem patiesībā zinām, mēs nevaram iemājot viņu galvās un sirdīs, tas kā mums izskatās varbūt neatbilst patiesībai, tāpēc arī kindness & compassion nav kkas bezjēdzīgs, kamēr vien mēs to sajūtam sevī kā kko labu un nepieciešamu un tam ticam.