es viņus konsekventi saucu par parastajiem, ikdienišķajiem, normālajiem cilvēkiem, lai izceltu, ka ētiskais un labais slēpjas arī viņos, bieži vien ir pat vairāk pārstāvēts nekā megapoles progresīvu ētiķu prātos.

"ziedošanās pārējās cilvēces labā" - kas tas ir? vai valstiski ieprogrammēts un bīdīts projekts? taina pārlēkšana no izolētā, apgaismotā subjekta uz cilvēci kā kaut kādu abstraktu milzīgu veselumu? bet kā paliek starpposmi? starp subjektu un cilvēci vēl ir es un tu, es un mana mīlestība, es un mana ģimene, es un dzimta, es un lokālā kopiena, es un tauta, es un nācija, es un noteikta reģionāla piederība, un tikai tad - cilvēce. "ziedošanās cilvēcei" sākas ar vietējo piesaisti, mazajām lietām. nekāda ziedošanās nesanāks, ja parastais ļaudis zaudē darbu tikai tāpēc, ka Vašingtonas ētiķi izdomājuši iepludināt papildus lētā darbaspēka migrantus, vai ētisku apsvērumu dēļ aiztaisīt rūpnīcu un pārcelt uz Ķīnu. tajā brīdī parastais cilvēks sāk domāt, ka ar vašingtonas un stikla pilsētu darboņu ētiku ir kaut kas fishy..
ziedošanās citiem ir BRĪVPRĀTĪGS akts, tieši tas pats attiecas uz bēgļu krīzi eiropā. tu nevari uzspiest un pavēlēt citiem ētiskumu, tu nevari ar likumu noteikt ziedošanos kāda abstrakta un utopiska cilvēces mērķa vārdā.