no consciousness without the Other
un te ar other domāta genuine citādība, ārējība, nevis kārtējā manas vai kkādas ūberapziņas projekcija
hēgelis saka, ka mēs mācamies atzīt sevi caur otru, mūsu pašapziņa veidojas konfrontācijā ar ārējo, svešo
citi teiktu, ka apziņa savā neizbēgamajā intencionalitātē defaultā jau ir mērķēta pret the other, ka otherness jau ir ieprogrammēta apziņas faktā
bet es teiktu, ka apziņa tikai pa īstam sāk būt apziņa, pašapziņa, kad atduras pret genuine pret-apziņu, pret-intencionalitāti, laužot un paralizējot manas apziņas intencionalitātes mērķējumu, skatu
nekas tāds, protams, nav iespējams "viss ir viena apziņa" omnihiperintencionalitātes ietvaros.