jau paaris nedeeljas no riitiem mostoties plaanoju aiziet uz veikalu un nopirkt pudeli sarkanviina, but it's not appealing anymore
man galvaa visu laiku zvana, it sevishkji ja es ieklausos
vieniigais kas man, kaa ednai millejai viirietis, nomierina domas un apskaidro pulsu ir sonaates un teksti ko sarakstiijushi seni viirieshi, so sad really, jo pirms tiem simtiem un tuukstoshiem gadu, cilveeki bija kaa tikko pamodushies un kaisliigi ticeeja ka kaut kur ir izkaisiita patiesiiba ko var savaakt kopaa un kaa magjiskos putekliishus nobeert paar pasauli un tad buus utopija

bet es citeeju un paarfraazeeju kortniju lovu: everytime i stare into the sun, angel dust, and my trash just comes undone