no riita braucot metro seedeeju, aiztaisiiju acis un saaku izteeloties, ka esmu vasariigaa pljavaa, varbuut ir novakare, lidinaas kukainiishi, odinji, saule, varbuut smarzho ruugteni bet maigi un pavedinoshi pukjes, varbuut taa pljava pat ir uz zemas kraujas un vienaa pusee ir juura, smilgas, saule, un ugunskurs, dzirksteljojosh, silts ugunskurs, koka blukjiishi varbuut apgaazies koka stumbrs, vai vien zaale, smilgas, un es seezhu un ir svaigs gaiss, bet silts, mazliet liegs veejshs, un es dzeru citronalu, saule, un apkaart ir cilveeki ar kuriem es nejuutos nedroshi un neveikli, un noteikti skan psihedeeliska muuzika, atbalsojas pret juuru, pljavaa, varbuut netaalu ir koki ar lieliem stumbriem un daudz zaljaam lapaam, visu caurstraavo skanja, skanjas vibraacijas, elektriski, magneetiski un man visu laiku gribas smaidiit jo es esmu ljoti laimiiga sheit atrasties, jo ir vasara un ir saulgriezhi un nekur citur nav jaabuut un shis ir visa centrs. 'this is pimlico' saka elektroniska metro pieturu pazinjotaajtante, bezmaz prieciigi, it kaa pimlico buutu triumfs, exact preferred iznaakums, varbuut vinja to saka ironiski, vai pasiivi agresiivi, taa it kaa vinja teiktu 'this is your unfulfilled, regret-ridden, tepid, bleak, sorry life, you are 1000 miles from where you want to be and enjoy it' un es attaisu acis un es seezhu garenaa metaala kastee kopaa ar nogurushiem, neapmierinaatiem vai oblivious cilveekiem kas blenzh zemee vai telefonos, ir 6:43