jā, par emocijām protams, mākslinieki jau paši bieži vien apmaldās tajās plūsmās un viss ir ļoti emocionāls, radot bohēmiskas dzīves iespaidu, tapšanas vārdā viss tiek brīvi laists caur filtru cauri, neko negribot palaist garām ("ja nu tas bija īstais vilnis?"), bet šajā naivajā uzticībā visādiem gariem viņi ielaiž veselu lērumu dēmonu, ar kuriem tad arī mokās visu dzīvi.